Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc ir noteikts maksimālais augstums virs jūras līmeņa, kādā lidmašīnas var lidot? Tipiski lidmašīnas, kādas mēs tās pazīstam, parasti nelido augstāk par lidojuma līmeni (FL) 550, kas nozīmē 55 000 pēdas jeb aptuveni 17 kilometrus. Daži var pacelties nedaudz augstāk, piemēram, jau sen pensionētais Concorde, militārie vai pētniecības lidaparāti, un dažās valstīs gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek sniegti līdz FL 660 jeb aptuveni 20 kilometru augstumā, kaut arī lielākā daļa lidaparātu nevar darboties šādā augstumā.
Lai atbildētu uz sākotnējo jautājumu, augstuma ierobežojums lielākajai daļai lidaparātu izriet no to konstrukcijas ierobežojumiem, tostarp dzinēja veiktspējas, spārnu radītā cēlējspēka, salona hermetizācijas un paļaušanās uz navigācijas sistēmām uz zemes. Ekstrēmos augstumos gaisa blīvums kļūst pārāk plāns parastajiem reaktīvajiem dzinējiem, un vecāka parauga uz zemes izvietoti navigācijas līdzekļi netiek apstiprināti un nav uzticami augstākiem augstumiem.
Bet tur augšā ir vairāk “gaisa telpas”. Vēl nav skaidri noteiktas vai saskaņotas robežas, bet starp gaisa telpu, kurā lido lidmašīnas, un to, ko mēs pazīstam kā “kosmosu”, ir zona, ko EASA dēvē par “augšējo gaisa telpu”, ko var izmantot arī pakalpojumu sniegšanai un gaisa transportam. Lai gan daži transportlīdzekļi jau var darboties šādā augstumā, ir vajadzīga lielāka attīstība, lai paplašinātu to spējas un atbalstītu to regulāru izmantošanu.
Ņemot vērā aviācijas nozares nemitīgo attīstību, darbības augšējā gaisa telpā varētu būt viens no nākamajiem lielajiem izaicinājumiem. Un tā kā EASA vēlas būt gatava inovācijām, aģentūra jau tagad rūpīgi izvērtē ietekmi, iespējas, izaicinājumus un iespējamo regulatīvo satvaru darbībām augšējā gaisa telpā.
Kármán līnija – vispārpieņemta kā “kosmosa sākums”
Tradicionālās aviācijas darbības
Darbības augšējā gaisa telpā
Kosmoss
Izmantošanas veidi un ieguvumi
Augšējo gaisa telpu izmantos dažādu veidu lidaparāti, piemēram, tā sauktās liela augstuma platformu sistēmas (jeb pseidosatelīti) un gaisa baloni, kas var uzlabot pakalpojumus, kurus mēs visi izmantojam, piemēram, telesakaru vai navigācijas nolūkos, un nodrošināt labākus instrumentus zinātniskajai pētniecībai. Nozare arī izskata iespēju izmantot virsskaņas un hiperskaņas pasažieru lidaparātus, kas padarītu gaisa ceļojumus daudz ātrākus, kā arī kapsulas, kuras pārvadā stratosfēras baloni, lai nodrošinātu tūrisma iespējas “tuvajā kosmosā”. Tātad transportlīdzekļu veidu spektrs ir ļoti plašs – no ļoti lēniem līdz ļoti ātriem.
Pētījumi, kas saistīti ar to, lai lidojumi augšējā gaisa telpā kļūtu par plaši izplatītu realitāti, nesīs labumu citām jomām, tostarp tradicionālajai aviācijai, jo īpaši inovāciju un vides snieguma ziņā. Tā var sniegt arī sociālekonomiskus ieguvumus, radot lielāku nodarbinātību. Šajā rakstā mēs padziļināti apskatīsim priekšrocības un lidaparātus, kas izmantos augšējo gaisa telpu: Darbības augšējā gaisa telpā Ko sagaidīt?
Skats nākotnē: EASA darbs saistībā ar darbībām augšējā gaisa telpā
EASA 2023. gadā publicēja Priekšlikumu ceļvedim par darbībām augšējā gaisa telpā, kas ir sākotnējs, bet visaptverošs novērtējums par problēmām, kas saistītas ar turpmākām darbībām augšējā gaisa telpā.
Aģentūras darbs šajā jomā turpinās ar šādiem mērķiem:
- uzlabot Eiropas Savienības iestāžu un sabiedrības zināšanas par nākotnes darbībām augšējā gaisa telpā;
- sniegt zinātniskus datus, lai atbalstītu turpmāko lēmumu pieņemšanu;
- veikt regulatīvās ietekmes novērtējumus un trūkumu analīzes, pamatojoties uz zinātniskiem un objektīviem datiem;
- izstrādāt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu darbības augšējas gaisa telpas, kas attiecas uz Eiropas Savienības gaisa telpu, pamatojoties uz apstiprinātām iespējām.
Lai sasniegtu iepriekš minēto līdz 2027. gada beigām, EASA vada virkni pasākumu, lai:
- palielinātu informētību par darbībām augšējā gaisa telpā;
- veiktu zinātniskus pētījumus, kas aptver tādus tematus kā drošums, ilgtspēja, kiberdrošība, cilvēka veselība un medicīniskie standarti;
- sagatavotu paziņojumu par ierosināto grozījumu, kas ir viens no posmiem noteikumu izstrādes procesā, attiecībā uz darbībām augšējā gaisa telpā. Jūs varat lasīt vairāk par noteikumu pieņemšanu attiecībā uz EASA Light.
Jūs varat sekot notikumu attīstībai un pētījumiem par darbībām saistībā ar EASA Pro augšējā gaisa telpā (pieejams tikai angļu valodā).
Augšējas gaisa telpas izpēte sniedz plašas iespējas un izaicinājumus, un noteikti vēl ir daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild. Lai gan tehnoloģija joprojām tiek attīstīta, visā pasaulē jau parādās prototipi un notiek demonstrācijas lidojumi. Turpmākajos gados pētījumu rezultāti, operatīvie izmēģinājumi un regulatīvais darbs pakāpeniski veidos to, kā Eiropā var droši ieviest darbības augšējā gaisa telpā.
Darbības augšējā gaisa telpā ir globāla tēma, un EASA sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, tostarp citām valstu aviācijas iestādēm un organizācijām, piemēram, ICAO, lai atbalstītu saskaņotu pieeju turpmākajām darbībām. Visi šie EASA veikti sagatavošanās darbi ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu drošību un to, ka drošības līmenis paliek visaugstākais un atbilstošs darbības veidam. Lai gan vēl var būt nepieciešami daži gadi, lai redzētu, kas notiek augšējā gaisa telpā, EASA darbs šajā jautājumā ir vēl viens piemērs Aģentūras apņēmībai nodrošināt inovāciju un aviācijas drošību gaisa telpā bez robežām.